K2 Ventum vēja parks
Kurzemē paredzēts izbūvēt jaunu, modernu vēja elektrostaciju, kas atbildīs visaugstākajiem ilgtspējas, drošuma un tehnoloģiskās izcilības kritērijiem un nodrošinās Kurzemi, Latviju un Baltijas valstis ar drošu un atjaunīgu elektroenerģiju.
Stabils finansējums novada izaugsmei
Projekts garantē novada finansiālo drošību neatkarīgi no tūristu skaita vai valsts dotācijām.
Ikgadējs maksājums
€
Ministru kabineta noteikumos fiksēts maksājums pašvaldībai – ceturtā daļa no visiem novada nenodokļu ienākumiem.
25 gadu periodā
€
Kopējie maksājumi 25 gados – vairāk nekā 3 bijušā Pāvilostas novada gada budžeti.
Pašvaldības ienākumi
%
Plānotais pieaugums Pāvilostas novada pašvaldības ienākumos.
Izbūves plānošana
Vēja elektrostacijas ietekme uz apkārtējo vidi tiek rūpīgi izpētīta pirms nolēmuma par konstrukciju izvēli un izbūvi. K2 Ventum parks atbilst visaugstākajiem ilgtspējas un drošuma standartiem, lai garantētu vēja elektrostaciju drošu un nekaitīgu ekspluatāciju.
No klusuma uz taustāmu labklājību
Vēsturiskais reģiona centrs Saka šobrīd ir palicis pilnīgā klusumā – tā ir viena no mazākajām un pamestākajām vietām Latvijā. Bet šim klusumam ir milzīgs potenciāls. Vēja parka projekts pārvērtīs vēsturisko Piemares vēju taustāmā labklājībā vietējiem iedzīvotājiem un visam novadam.
Pašvaldība
- 2000 skolēniem brīvpusdienas katru gadu.
- Algās vairāk nekā 30 pedagogiem katru gadu.
- 50 vietās senioru pansionātam vai jaunam aprūpes centram.
- 150–270 bērnudārza vietās vai jaunā bērnudārzā.
- Modernā sporta centrā vai pilnīgā skolas renovācijā.
Reģionam
- Stabili nodokļu ieņēmumi ilgtermiņā pašvaldībai un valstij.
- Uzlabota infrastruktūra – ceļi, elektrotīkli un komunikācijas.
- Vairāk nekā 150 darba vietu būvniecības laikā.
- Pastāvīgas darba vietas vēja parka apsaimniekošanā.
- Sakas pagasts kļūst atpazīstamāks un pievilcīgāks investīcijām.
Iedzīvotājiem
- 50 € mēnesī elektroenerģijas rēķina segšanai mājsaimniecībām 2 km rādiusā.
- Tieša līdzdalība sava novada attīstībā un izaugsmē.
- Līdz 2340 € gadā katrai mājsaimniecībai kopienas maksājumā.
- Atbalsts, piemēram, mājokļa remontam, izglītībai vai ikdienas vajadzībām.
- Līdz 70 000 € 25 gados katrai vietējai ģimenei.
Atbildība par vēja elektrostaciju izbūvi
SIA “K2 Ventum” organizēs vēja elektrostaciju parka būvniecību, izmantojot pasaulē atzītāko vēja turbīnu ražotāju iekārtas, kuru raksturlielumi atbilst vai pat pārsniedz ietekmes uz vidi procesā izvērtēto vēja elektrostaciju prasības.
Pieprasījums vietējiem uzņēmumiem – visu gadu
Tūrisms Pāvilostā šobrīd ir sezonāls un trausls. “Piemares Masti” projekta infrastruktūra nodrošinās stabilu apmeklētāju plūsmu arī ārpus vasaras sezonas.
apmekl./gadā
tūristu/gadā
km
Kāpēc Latvijā vajag
vēja parkus?
Latvijas elektrosistēma vēsturiski ir būvēta tā, lai maksimāli izmantotu Latvijas dabas apstākļu sniegtās iespējas. Lielās hidroelektrostacijas strādā kopā ar koģenerācijas stacijām, nodrošinot apgādes kvalitāti. Tomēr atkarība no fosilajiem energoresursiem, īpaši tiem, kas ražoti Krievijā, neatbilst Latvijas nacionālajām interesēm. Tā vietā vajadzīgi iespējami lētāki, bet drošāki varianti, kā saražot elektroenerģiju, izmantojot vietējos resursus. Vēja enerģijas izmantošana Latvijā nav bijusi līdz šim plaši izmantota, bet Latvijas fizioģeogrāfiskais stāvoklis patiesībā ir ļoti piemērots vēja enerģijas lietošanai.
Vienlaikus vēja enerģijas izmantošana pēdējās desmitgadēs ir kļuvusi krietni lētāka, tāpēc šobrīd vēja elektrostacijas var darboties bez jebkāda valsts atbalsta.
Pamatoti ir prasīt no vēja elektrostaciju attīstītājiem, lai Latvija ceļā uz enerģētisko neatkarību ietu ļoti pārdomāti un gudri, nodrošinātu visu projektu ilgtspēju un modernāko tehnoloģiju izmantošanu.
K2 Ventum vēja parks ir augsti ilgtspējīgs projekts, kas ievēro visstingrākos ietekmes uz dabu un vidi standartus un plāno lietot modernākās tehnoloģijas elektroenerģijas ražošanai.
Ļoti liels neizmantotais potenciāls
Latvijai ir ļoti augsts potenciāls vēja enerģijas ražošanai un izmantošanai, taču līdz šim tas ticis izmantots niecīgos apmēros. Salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu, Latvijā uzbūvēts vairākas reizes mazāks vēja elektrostaciju daudzums. Ilgtermiņā tas nozīmēs mūsu kaimiņvalstīm priekšrocības elektroenerģijas tirgū.
K2 Ventum vēja parks palielinās mūsu valsts konkurētspēju iepretim Lietuvai un Igaunijai.
Vēja enerģijas potenciāls
(m/s * km2)
ļoti zems 0 – 79180
zems 79 181 – 204 546
vidējs 204 547 – 487 852
augsts 487 853 – 1 031 076
ļoti augsts 1 031 076 – 1 795 408
nav datu
Enerģētiskā neatkarība
Ieguldot vēja parkos, Latvija var palielināt savu enerģētisko neatkarību un samazināt atkarību no citu valstu enerģijas piegādēm. Tas veicina valsts enerģētikas drošību un stabilitāti.
Ekonomiskie ieguvumi
Vēja parku izveide un darbība rada jaunas darbavietas un veicina ekonomisko attīstību reģionos, kur tie tiek izvietoti. Vēja elektrostaciju būvniecība ir apjomīgs investīciju projekts, kas piesaistīs Latvijai simtiem miljonu eiro investīcijas. Vēja parku būvniecība un tālāka darbība sekmē inovācijas un tehnoloģisko attīstību enerģētikas nozarē. Kurzemes novados, kuros atradīsies K2 Ventum vēja parks, būs tiesības saņemt likumā noteikto vēja elektrostaciju radītā diskomforta kompensācijas maksājumu vietējai sabiedrībai.
Ilgtspējīga attīstība
Vēja parki ir svarīga ilgtspējīgas attīstības stratēģijas sastāvdaļa. Tie atbilst globālajiem klimata mērķiem un veicina Latvijas līdzdalību siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanā starptautiskā līmenī. Katra vēja elektrostacija samazina nepieciešamību patērēt elektroenerģiju, kas saražota ar fosilajiem energoresursiem.
K2 Ventum vēja parks atbilst visaugstākajiem ilgtspējas standartiem vēja elektrostaciju plānošanā, izbūvē un darbībā.
Uzzini patiesību par izplatītākajiem mītiem saistībā ar projektu
Astoņi biežākie apgalvojumi par projektu. Atver katru no tiem, lai redzētu īso atbildi, svarīgākos skaitļus un pārbaudāmu pamatojumu.
Mīts 1 - Vēja parks tiek būvēts kāpu zonā
Patiesība
Vēja parks netiek būvēts krasta kāpu aizsargjoslā. Daļa projekta teritorijas atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas 5 km ierobežotas saimnieciskās darbības joslā. Tās ir divas dažādas lietas, un tieši šī atšķirība parasti pazūd, kad par projektu runā sarunvalodā.
Ierobežotas saimnieciskās darbības josla nav teritorija, kurā būvēt aizliegts. Enerģētiskās drošības likuma 4. un 5. pants noteic, ka, veicot pilnu ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru, vēja elektrostacijas atļauts izvietot uz visa veida meža zemēm, tostarp šajā 5 km joslā, ja tiek nodrošināts vismaz 800 m attālums līdz tuvākajai dzīvojamai vai publiskai apbūvei. K2 Ventum šo nosacījumu ievēro.
Tas nav mūsu pašu vērtējums. Vienu un to pašu secinājumu ir izdarījušas četras savstarpēji neatkarīgas puses:
1. Enerģētikas un vides aģentūra 30.09.2025. atzinumā Nr. 10.7/9/2025, tai skaitā 14 neatkarīgu valsts institūciju izvērtējumu.
2. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija 17.01.2026. vēstulē Nr. P-1-13-2/231.
3. Zvērinātu advokātu birojs BERG ZAB zvērināta advokāta Dr. iur. Jāņa Kārkliņa personā 21.01.2026. atzinumā, kurā secināts, ka Aizsargjoslu likums vēja elektrostaciju būvniecību piekrastes aizsargjoslas ierobežotas saimnieciskās darbības joslā neaizliedz.
4. Dabas aizsardzības pārvalde arī ir apstiprinājusi, ka viss atbilst normatīvajiem aktiem, un ka K2 Ventum var realizēt vēja parku ierobežotās saimnieciskās zonas teritorijā (https://rebaltica.lv/2026/04/vai-k2-ventum-planots-kapas-un-aizsargajamas-dabas-teritorijas/).
Mīts 2 - Aiz projekta ir Krievijas nauda
Patiesība
Šis apgalvojums nav patiess un nav pierādīts ne ar vienu dokumentu. Tas ir pārpublicēts no viena raksta un pēc tam pavairots.
SIA „K2 Ventum” patiesā labuma guvēji ir reģistrēti komercreģistrā un ir publiski pārbaudāmi. Viņiem nav saistību ar Krieviju. Reģistra ieraksts ir pieejams jebkuram, kurš vēlas to pārbaudīt pats, nevis paļauties uz shēmām ar bultiņām.
Uzņēmuma finansējuma izcelsmi ir vērtējusi arī valsts. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ar 07.02.2025. lēmumu Nr. 9.1-7-N-2025/7 piešķīra projektam prioritārā investīciju projekta statusu un 30.06.2025. to pārjaunoja atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 6. maija noteikumiem Nr. 277. Statusa piešķiršana ietver pārliecināšanos, ka investoram ir nodrošināts pilns finansējums projektēšanai, izveidei un būvniecībai. Turklāt K2 Ventum projekts ir skatīts un izvērtēts Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē (LIP).
Viens no K2 Ventum no akcionāriem Armands Sadauskis ir vairākas valsts nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību kapitāldaļu īpašnieks, proti, tādi uzņēmumi, kuru īpašumā un valdījumā atrodas valsts kritiskā infrastruktūra. Kā dalībnieks ar izšķirošu ietekmi šajās sabiedrībās Armands Sadauskis ir ieguvis attiecīgu Ministru kabineta atļauju Nacionālās drošības likumā noteiktajā kārtībā (pirms šādu atļauju izsniegšanas, atbilstoši Nacionālās drošības likumam tiek saņemts valsts drošības iestāžu atzinums, un bez pozitīva atzinuma nemaz nav iespējams izmantot dalībnieka tiesības šādos uzņēmumos).
K2 Ventum un trīs citi vēja parku projekti pirms izskatīšanas MK sēdē, ir tikuši izvērtēti pēc Enerģētiskās drošības likuma no Valsts Drošības dienesta puses (https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/10.02.2026-kas-notiek-ar-veja-energiju-latvija-valdibai-jalemj-but-vai-nebut-cetriem-veja-parkiem-kem-prasa-vdd-uznemeji-neizpratne.a633472/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article).
Ja kādam ir konkrēti fakti par naudas izcelsmi, tie ir jāiesniedz tiesībsargājošajām iestādēm. Anonīmas norādes uz publikācijām internetā tādas nav.
Mīts 3 - Vēja parks būs pārāk tuvu Pāvilostai
Patiesība
Tuvākā vēja elektrostacija ir 2,5 km attālumā no Pāvilostas administratīvās robežas un 3,7 km attālumā no Pāvilostas promenādes.
Šie attālumi nav sākotnējie. Tas ir rezultāts tam, ka projekts četru gadu laikā tika samazināts, tieši ieklausoties vietējās kopienas pārstāvjos (ir organizētas un veiktas desmitiem tikšanos ar vietējiem iedzīvotājiem, to pārstāvjiem, to biedrībām u.c. biedrībām, kā arī vairākas reizes ir organizētas tikšanās ar Dienvidkurzemes novada domi):
1. Sākotnējā iecere, kurai 06.05.2022. saņemta ietekmes uz vidi novērtējuma programma, paredzēja 66 zemes vienības un 61 vēja elektrostaciju.
2. IVN ziņojuma 1. un 2. redakcijā tika vērtētas 2 alternatīvas – A un B, no kurām B alternatīvu (ar 55 VES) Dabas aizsardzības pārvalde savā 12.07.2024. vēstulē Nr. 4.9/4284/2024-N raksturojusi kā atbalstāmu.
3. EVA izdotais atzinums Nr.10.7/9/2025 ļauj realizēt 46 vēja elektrostacijas. Ietekmēto dzīvojamo ēku skaits samazināts no 113 uz 60.
4. Četrām turbīnām Pāvilostas pusē (WT 44, 48, 51 un 58) kopējais augstums samazināts no 250 m uz 225 m, lai mazinātu vizuālo ietekmi no pilsētas puses. Šis risinājums ir iekļauts arī kompetentās institūcijas atzinumā.
Sabiedrības informēšana katrā posmā pieauga, kaut arī parks kļuva mazāks. Sākotnējā apspriešanā 2022. gadā individuālas vēstules saņēma 138 īpašumu īpašnieki, 2023. gadā 176, bet 2025. gadā 235.
Mīts 4 - Projekts neatbilst teritorijas plānojumam
Patiesība
Vēja elektrostaciju novietojums ir Meža teritorijās (M). Tas ir funkcionālais zonējums, kurā vēja elektrostaciju izvietošana ir atļauta.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 161. punkts redakcijā, kas stājās spēkā 15.11.2024., noteic, ka vēja elektrostacijas, kuru jauda pārsniedz 20 kW, atļauts izvietot rūpnieciskās apbūves, tehniskās apbūves, lauksaimniecības un mežu teritorijās atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma nosacījumiem.
Pāvilostas teritorijas plānojums 2012.-2024. gadam ir izstrādāts pirms šī regulējuma. Kad divi normatīvie akti nesakrīt, piemēro to, kuram ir augstāks juridiskais spēks. To tieši noteic Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta sestās daļas 1. punkts un Teritorijas attīstības plānošanas likuma 23. panta piektā daļa: ja pašvaldība nav veikusi grozījumus savā plānojumā, pretrunu gadījumā piemēro augstāka spēka normu.
VARAM ir publiski norādījusi, ka pēc 2024. gada grozījumiem vēja elektrostaciju izvietošanai mežu teritorijā nav nepieciešams noteikt indeksētu apakšzonu un lokālplānojums nav jāizstrādā, jo konkrēto novietojumu nosaka ietekmes uz vidi novērtējuma procesā.
Satversmes tiesa savukārt ir norādījusi, ka pašvaldība nevar noteikt absolūtu vēja elektrostaciju būvniecības aizliegumu savā teritorijā, lai tās iedzīvotājiem saglabātu neskartu vidi, kamēr enerģiju ražo citas pašvaldības.
Pēc likuma IVN nevajag atbilst teritorijas plānojumam (saņemot būvatļauju ir jābūt atbilstībai teritorijas plānojumam), bet K2 Ventum ir to izpildījis priekšlaikus, nodrošinot atbilstību jau šobrīd teritorijas plānojumam.
Mīts 5 - Ietekmes uz vidi novērtējumu taisījāt paši sev
Patiesība
Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu Latvijā vienmēr sagatavo un apmaksā projekta ierosinātājs. To nosaka likuma „Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 5. un 17. pants. Tāda pati kārtība attiecas uz katru ceļu, ostu, rūpnīcu un atkritumu poligonu valstī. K2 Ventum nav izņēmums.
Būtisi ir tas, kas notiek ar ziņojumu pēc tā sagatavošanas. Ziņojumu vērtē kompetentā institūcija, un līdztekus to dara 14 nozaru atbildīgās institūcijas un kapitālsabiedrības – katra savas kompetences robežās. Dabas vērtību izvērtējumu sagatavo sertificēti dabas eksperti, kuru darbību uzrauga Dabas aizsardzības pārvalde, un sertifikācija paredz arī profesionālo atbildību par secinājumiem.
Tas, ka šī pārbaude nav formāla, redzams saņemtajā izvērtējuma lēmumā. 17.09.2024. kompetentā institūcija ar lēmumu Nr. 5-02-2/47/2024 nodeva ziņojumu pārstrādei. Ziņojums tika pārstrādāts atkārtotai sabiedriskajai apspriešanai.
Novērtējumā kopumā piesaistīti 14 neatkarīgi eksperti un 12 starptautiski atzīti uzņēmumi. Monitorings dabā notiek kopš 2022. gada un norit joprojām.
Mīts 6 - EVA izsniedza atzinumu savā pēdējā darba dienā
Patiesība
Atzinums Nr. 10.7/9/2025 ir izdots 30.09.2025. Enerģētikas un vides aģentūra tika integrēta Valsts vides dienestā 01.10.2025. Datumi sakrīt, un tas ir viss, ko šis sakritums nozīmē.
Aģentūras integrācija bija valsts pārvaldes reformas daļa ar iepriekš zināmu datumu. Tā attiecās uz visām aģentūras lietām, nevis uz K2 Ventum. Iestāde, kurai ir noteikts izskatīšanas termiņš, to nevar pārcelt pāri savai reorganizācijai, jo tad iesniedzēji un sabiedrība nonāktu nenoteiktībā.
Atzinuma saturs neradās pēdējā dienā. Lēmums par ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu pieņemts 30.11.2021., programma izsniegta 06.05.2022., pirmā ziņojuma redakcija iesniegta 2024. gadā, ceturtā redakcija 12.08.2025. Starp ceturtās redakcijas iesniegšanu un atzinumu pagāja septiņas nedēļas, un šajā laikā aģentūra 11.09.2025. pieņēma arī atsevišķu lēmumu par iebildumiem procedūras jautājumos.
Atzinuma juridiskais spēks no reorganizācijas necieš. Valsts vides dienests ir aģentūras tiesību pēctecis, un visi tās uzdevumi, tiesības un pieņemtie lēmumi pārgāja dienestam pilnā apjomā.
Mīts 7 - Vēja parks atrodas NATURA 2000 teritorijā
Patiesība
Paredzētā darbība neatrodas nevienā NATURA 2000 teritorijā. Tuvākās šādas teritorijas sākas aptuveni 0,58 km attālumā no projekta teritorijas robežas.
Tas nenozīmē, ka ietekme uz tām nav vērtēta. Tieši tāpēc, ka aizsargājamās teritorijas ir tuvu, ietekmes novērtējums uz NATURA 2000 tika veikts atsevišķi un pievienots ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumam kā 60. pielikums. Šāda kārtība ir gadījumiem, kad darbība notiek ārpus NATURA 2000 teritorijas, bet var to ietekmēt, ir noteikta Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 300.
SIA „K2 Ventum” ir saņēmusi Dabas aizsardzības pārvaldes 2026. gada 5. jūnija lēmumu Nr. 4.2/3825/2026-N „Par veģetācijas monitoringa programmas un gruntsūdens līmeņa monitoringa darbu programmas saskaņošanu vēja elektrostaciju parka „K2 Ventum” izbūves un ekspluatācijas iespējamās ietekmes novērtēšanai dabas liegumā „Ziemupe” un Grīņu dabas rezervātā”. Ar minēto lēmumu Dabas aizsardzības pārvalde ir saskaņojusi veģetācijas monitoringa un gruntsūdens līmeņa monitoringa programmas.
Grīņu dabas rezervāts, Ziemupes dabas liegums un pārējās apkārtnes aizsargājamās teritorijas šajā novērtējumā ir iekļautas. Vērtējumu ir izskatījusi arī Dabas aizsardzības pārvalde kā viena no 14 nozaru institūcijām, kas sniedza atzinumu par projektu, un tā nav konstatējusi neatbilstību savas nozares prasībām.
Novērtējums balstās uz vairāku sezonu putnu un sikspārņu lauka pētījumiem konkrētajā vietā, biotopu apzināšanu un ainavas analīzi, nevis tikai uz publiski pieejamām datubāzēm.
Mīts 8 - K2 Ventum nav atbalsta
Patiesība
Atjaunīgās enerģijas attīstību Latvijā atbalsta virkne nozīmīgu uzņēmējdarbības, enerģētikas un ilgtspējas organizāciju, kas iestājas par drošu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu enerģētikas nākotni.
Savās atbalsta vēstulēs
Ārvalstu investoru padome Latvijā uzsver, ka projekti ir izgājuši visas nepieciešamās procedūras un to apstiprināšana stiprinās investoru uzticību, veicinās ārvalstu investīcijas, enerģētisko drošību un tiesisko noteiktību.
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija norāda, ka K2 Ventum palielinās elektroenerģijas piedāvājumu, veicinās zemākas cenas un stiprinās Latvijas konkurētspēju un investīciju vidi.
Latvijas Elektromateriālu Vairumtirgotāju asociācija uzsver projekta nozīmi Latvijas enerģētiskajai neatkarībai, vietējās nozares attīstībai, darba vietu radīšanai un enerģētikas infrastruktūras stiprināšanai.
Papildus atbalstu atjaunīgās enerģijas attīstībai pauž arī Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse, Latvijas Vēja enerģijas asociācija, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija, Zaļā brīvība un Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija. Tas apliecina, ka K2 Ventum ir plaši atbalstīts projekts, kura nozīmi Latvijas enerģētikas un ekonomikas attīstībā atzīst dažādas nozares organizācijas.
